Latvijā inflācija 2025. gadā bija 3.8% (CSP). Vidējā bankas noguldījuma likme — 2.2% (Latvijas Banka). Reālā atdeve no noguldījuma: tikai -1.5% pēc inflācijas korekcijas. MSCI World indekss 2025. gadā deva 21.6%.
Kas ir obligācijas?
Obligācija ir aizdevums uzņēmumam vai valstij ar fiksētu procentu likmi un atmaksas termiņu. Tu pērc obligāciju, saņem regulārus procentu maksājumus (kuponu) un termiņa beigās — atpakaļ ieguldīto summu. Stabilāks un paredzamāks ienākums nekā akcijām, bet parasti zemāka ilgtermiņa atdeve.
Latvijā 7.8% iedzīvotāju aktīvi iegulda vērtspapīros (FKTK dati). Tas ir zemāk par ES vidējo rādītāju. Inflācija ēd bankas uzkrājumu vērtību — investīcijas ir veids, kā savu naudu aizsargāt.
Kāpēc tas ir aktuāli Latvijā?
Ar 3.8% inflāciju gadā (CSP, 2025) nauda, kas glabājas bez ieguldījumiem, faktiski zaudē vērtību. €10 000 šodien nākamo 10 gadu laikā iepirks tikai par €6887 vērtību — tas ir €3113 zaudēts pirkšanas spēks.
Bankas noguldījums ar 2.2% likmi pēc 3.8% inflācijas dod reālu atdevi tikai -1.5%. Salīdzinājumam — MSCI World ilgtermiņā vidēji ~7.5% reālā atdeve. Aprēķini savu zudumu →
Kā tas darbojas — pamati
Valsts obligācijas (piemēram, Vācijas vai ASV valdības) ir augstāka drošuma un zemāka likme. Korporatīvās obligācijas dod augstāku procentu, bet ar bankrota risku. Obligāciju ETF ļauj ieguldīt simtos obligāciju vienlaikus. Svarīga likumsakarība: ja ECB paaugstina procentu likmes, esošo obligāciju tirgus vērtība krīt (un otrādi).
Riska novērtējums
Galvenais risks — procentu likmju risks. Ja ECB paaugstina likmes, esošo obligāciju tirgus vērtība krīt. 2022. gadā, kad ECB strauji cēla likmes, obligāciju ETF krita par 15–20%. Korporatīvo obligāciju emitents var arī bankrotēt. Inflācijas risks: fiksēta kupona likme zaudē reālo vērtību augstākas inflācijas laikā.
Kā sākt — soli pa solim
- 1Izvēlies regulētu brokeri. Izmanto tikai ES licencētus brokerus. Ieteikums: Freedom24 — CySEC licencēts, FKTK reģistrēts.
- 2Atvēri ieguldījumu kontu. Reģistrācija tiešsaistē, personas apliecības pārbaude. Parasti 5–15 minūtes.
- 3Sāc ar mazām summām. Nav nepieciešams lieli depozīti. ETF var pirkt no €1.
- 4Ieguldi regulāri (DCA metode). Nemēģini "iegūt laiku tirgū" — ieguldi katru mēnesi vienādu summu.
- 5Diversificē. Neliec visu vienā instrumentā. ETF jau ir diversificēti — tas ir to spēks.
Regulatīvā aizsardzība Latvijā
Latvijā ieguldījumu pakalpojumus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). ES Ieguldītāju kompensāciju direktīva (IDS) aizsargā ieguldījumus līdz €20 000 gadījumā, ja licencēts brokeris kļūst maksātnespējīgs. Izmanto tikai FKTK vai ES (CySEC, FCA, BaFin u.c.) regulētus brokerus.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai obligācijas ir droša ieguldīšanas forma?
Valsts obligācijas ir vienas no drošākajām ieguldījumu formām — īpaši attīstīto valstu valdību (Vācija, ASV). Korporatīvās obligācijas ir riskantākas — emitents var bankrotēt. Ieguldot finanšu instrumentos, pastāv risks zaudēt ieguldītos līdzekļus. Pagātnes rādītāji negarantē nākotnes rezultātus.
Kāda ir obligāciju atdeve salīdzinājumā ar akcijām?
Obligācijas vēsturiski devušas 3–5% gadā nominālā atdeve — zemāku par akcijām (~10%), bet ar mazāku svārstīgumu. Obligācijas ir paredzētas stabilitātei portfelī, nevis maksimālai atdevei.
Kāda ir nodokļu situācija Latvijā?
Latvijā ieguldījumu peļņai piemēro 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tas attiecas arī uz obligāciju kuponu maksājumiem un pārdošanas peļņu. Jaunākajai informācijai konsultējies ar VID.
Kā obligācijas darbojas portfelī?
Obligācijas parasti svārstās mazāk nekā akcijas un nereti aug, kad akciju tirgi krīt — tas padara tās par labu "bufera" instrumentu portfelī. Klasisks ieteikums: jo vecāks investors, jo lielāka daļa obligācijās.
Sāc investēt šodien
CySEC licencēts brokeris. Eiropas Savienībā regulēts. IDS aizsardzība līdz €20 000.
✓ Bezmaksas reģistrācija · ✓ Nav minimālā depozīta · ✓ ETF no €1
⚠ Ieguldīšana ir saistīta ar risku zaudēt ieguldītos līdzekļus. InvestOK var saņemt komisiju par reģistrāciju.